/ NE VAIRS TUKŠA ČAULA: ĶĪNAS PIEAUGOŠAIS NOSPIEDUMS CENTRĀLAJĀ UN AUSTRUMEIROPĀ

NE VAIRS TUKŠA ČAULA: ĶĪNAS PIEAUGOŠAIS NOSPIEDUMS CENTRĀLAJĀ UN AUSTRUMEIROPĀ

Ivana Karásková, Alicja Bachulska, Ágnes Szunomár, Stefan Vladisavljev, Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova, Konstantinas Andrijauskas, Liisi Karindi, Andrea Leonte, Nina Pejić, Filip Šebok.

Izvērstā publikācija angļu valodā pieejama šeit, jeb www.chinaobservers.eu.

GALVENIE SECINĀJUMI

• 17 + 1 platforma mēdz tikt apzīmēta kā “tukša čaula”, balstoties apgalvojumā, ka Centrālās un Austrumeiropas sadarbībai ar Ķīnu nav taustāma pamata. Tomēr plaša mēroga attiecību audits norāda uz sarežģītāku scenāriju. Attiecības starp Ķīnu un Centrāleiropu un Austrumeiropu paplašinās, iekļaujot politisko, ekonomisko un sabiedrisko jomu, un tajās novērojama aktīva darbība.
• Informācijas sadrumstalotība sarežģī izpratni par 17 + 1 reālo raksturu, jo atsevišķās valstīs Ķīnas rīcība šķiet niecīga un nejauša. Arī mijiedarbības jomas tiek atdalītas savā starpā. Tikai tad, kad tiek analizēti visi notikumi kopumā, kļūst redzams 17 + 1 platformas progress un virziens.
• Pēdējo astoņu gadu laikā Ķīnai ir izdevies izveidot savstarpēji saistītu attiecību sistēmu Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), kur tās pirms tam gandrīz nebija. Paradoksāli, ka Ķīna ir veicinājusi CAE kā reģiona konceptualizāciju un institucionalizāciju.
• 17 + 1 sistēmu var raksturot kā ‘centra un spieķu’ loģiku, kas atgādina ASV alianses Austrumāzijā versiju, Ķīnas uzņemoties vadību “daudzpusējā divpusējā sadarbībā”.
• Neskatoties uz centieniem, Ķīna nav pārlikusi savas ārpolitikas koncepcijas sadarbības valodā ar Centrāleiropu un Austrumeiropu. Gluži pretēji, CAE valstis ir veiksmīgi veidojušas diplomātisko valodu, lai tā paliktu atbilstoša ES ietvaram. 17 + 1 sadarbība gandrīz visur ir izraisījusi augsta līmeņa politisko kontaktu pieaugumu starp CAE valstīm un Ķīnu. Tomēr divpusējo attiecību attīstība notiek pa atsevišķām trajektorijām. Iesaistes līmeni veido nevis pats 17 + 1 formāts, bet gan atsevišķu 17 CAE valstu aktivitātes un lēmumi.
• Lai gan Ungārija un Serbija ir atbalstījušas Ķīnu politiskos jautājumos, šīs situācijas drīzāk ir izņēmumi. Pierādījumi neapstiprina pieņēmumu, ka Centrālās un Austrumeiropas valstis arvien draudzīgāk izturas pret Ķīnu politiskos jautājumos.
• Ķīna ir izmantojusi Centrālās un Austrumeiropas valstis kā aktīvākas partijas diplomātijas izmēģinājuma vietu, kuru vada Ķīnas Komunistiskās partija. Ķīna kopj attiecības ar politiskajām elitēm, lai attiecīgajās valstīs ilgtermiņā nodrošinātu Ķīnai simpatizējošu klimatu.
• Ķīnas mēģinājumi mazināt ES bažas par formāta izmantošanu Eiropas sadalīšanai ir bijuši neveiksmīgi. ASV un Ķīnas sāncensība ir kļuvusi par faktoru CAE attiecībās ar Ķīnu, jo vairākas valstis baidās apdraudēt savas tradicionālās saites ar Vašingtonu. Ķīna Centrālās un Austrumeiropas valstīs ir mēģinājusi uzmanīgi balansēt tās pieeju Krievijai.
• Ekonomisko sadarbību 17 + 1 programmā galvenokārt vada Ķīna, tā nosaka darba kārtību.
• Ķīnas ekonomiskā ietekme uz CAE valstīm joprojām ir maza. Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis ir ļoti atkarīgas gan no tirdzniecības, gan investīciju attiecībām ar attīstītajām, galvenokārt ES dalībvalstīm, savukārt Ķīna pārstāv nelielu, bet arvien pieaugošu daļu. Arī CAE reģions nebūt nav viens no svarīgākajiem Ķīnas partneriem.
• Neskatoties uz 17 + 1 formātu, Ķīna joprojām veido ekonomiskās attiecības divpusēji. Īpaša nozīme ir attiecībām ar Višegrādas reģiona valstīm un Serbiju, savukārt attiecības ar citām CAE valstīm atpaliek.
• Tirdzniecības attiecības joprojām ir samērā ierobežotas un nelīdzsvarotas, kā rezultātā visās 17 CAE valstīs ar Ķīnu palielinās tirdzniecības deficīts.
• Ķīnas ārējās tiešās investīcijas ir pieticīgas un koncentrētas dažās valstīs (Ungārijā, Čehijā un Polijā), un citām valstīm gandrīz nav iespēju saņemt ievērojamas investīciju summas. Lai arī finansiālā sadarbība ir kļuvusi aktīvāka, tā aprobežojas tikai ar ES dalībvalstīm.
• Tūrisms ir īstais ekonomiskās sadarbības veiksmes stāsts 17 + 1 formātā, jo Centrālās un Austrumeiropas valstis Ķīnā ir ieguvušas lielāku atpazīstamību (tomēr iespējams, ka savu artavu devis arī kopējais Ķīnas vidusšķiras ceļotāju skaita pieaugums).
• Ņemot vērā Ķīnas sistēmas uzbūvi un to, cik lielu lomu valsts spēlē Ķīnas sabiedrībā, cilvēku savstarpējie kontakti attiecībās ar CAE valstīm faktiski nozīmē Ķīnas valdības sankcionētus kontaktus ar CAE valstu sabiedrības pārstāvjiem.
• CAE valstīs ir palielinājies Konfūcija institūtu skaits. Sadarbība jauniešu starpā arī pieaug, paaugstinoties Ķīnas valdības stipendiju skaitam CAE studentiem.
• Politiski motivētas programmas, kas paredzētas jauniešiem un politiskajiem līderiem, piemēram, Tilts nākotnei,Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas jauno politisko līderu forums unPolitisko partiju dialogs, lielākoties paliek nepamanītas visās 17 CAE valstīs.

REKOMENDĀCIJAS

ES institūcijām:

• ES jāturpina iekļaut Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstis centienos veidot kopēju ES politiku attiecībā uz Ķīnu, kurai būtu jāpārstāv visu dalībvalstu intereses.
• ES vajadzētu norādīt skaidru procesu Rietumbalkānu valstu dalībai, lai kompensētu Ķīnas politiskās ietekmes pieaugumu. ES ir jāuzņemas aktīvāka loma Rietumbalkānu ekonomikas attīstībā.
• Jāizstrādā koordinēti noteikumi attiecībā uz investīciju izvērtēšanas mehānismu arī valstīs ārpus ES.

Centrālās un Austrumeiropas valstīm:

• No 17 + 1 formāta nevajadzētu atteikties. Ir jānoraida vienkāršotais uzskats, ka Ķīna sadala Eiropu ar 17 + 1 palīdzību, jo tā infantilizē CAE valstis un noliedz CAE valstu lēmumu pieņemšanas spējas.
• 17 valstīm būtu jāuzlabo komunikācija un koordinācija tajās jomās, kurās tas iespējams, lai pārvērstu 17 + 1 daudzpusējā forumā, kas galvenokārt kalpo to interesēm.
• Vairāk uzmanības jāpievērš Ķīnas un CAE sadarbības vietējai (reģionālajai, provinču un pašvaldību līmeņa utt.) dimensijai, kas lielā mērā ir attīstījusies ārpus uzraudzības. CAE valstīm jāpievērš uzmanība šādas sadarbības iespējamai politizēšanai un Ķīnas centieniem izmantot to, ka vietējiem kontaktiem piemīt zemāka atpazīstamība, kas palīdz izvairīties no uzmanības.
• Lai gūtu lielāku ieguvumu no ekonomiskās sadarbības ar Ķīnu, CAE valstīm jārīkojas kopīgi. Pirms samitiem būtu jāveic regulāras 17 + 0 konsultāciju sanāksmes.
• Tirdzniecības attiecību galvenās problēmas, piemēram, tirdzniecības deficītu, nevar pārvarēt ar risinājumiem vienas valsts līmenī; CAE valstīm tirdzniecības politikā jāievēro ES stratēģiskie mērķi.
• Nepieciešams lielāks publiskais (ES, valsts vai reģionālā līmeņa), kā arī privāts finansiāls atbalsts akadēmiskajām institūcijām, kas pēta Ķīnu, lai izvairītos no situācijas, kurā Konfūcija institūti un citas ar ĶTR saistītas institūcijas kļūst par visietekmīgākajiem spēlētājiem, kas veido un izplata zināšanas par Ķīnas politiku, sabiedrību un kultūru.

Pētnieciskajiem žurnālistiem:

• Ķīniešu komunistiskās partijas (ĶKP) pieaugošā loma Ķīnas attiecībās ar CAE rosina uz modrību. Būtu jāveic rūpīgāka pārbaude attiecībā uz nepārredzamiem vietējo partiju un ĶKP darījumiem (partiju savstarpējā diplomātija un jauno politisko vadītāju audzināšana, izmantojot Ķīnas un Centrāleiropas un Austrumeiropas jauno politisko partiju forumu un Politisko līderu dialogu).
• Nepieciešama neatkarīga, uz faktiem balstīta informācija plašsaziņas līdzekļos, lai panāktu lielāku pārredzamību un izpratni par sabiedrības sadarbības mehānismiem (piemēram, jaunatnes sadarbība, akadēmiskā sadarbība, kopīga izpēte utt.) starp Ķīnu un CAE valstīm.

Ķīnas pētniekiem

• Ķīnas novērotājiem būtu jāapmainās ar zināšanām un pieredzi visā Eiropā un citās pasaules valstīs, lai atklātu iespējamos draudus demokrātijas standartiem, kas regulē sabiedrības sadarbību ar Ķīnas pārstāvjiem ārpus ĶTR.
• Joprojām ir ļoti svarīgi ikvienu sabiedrības sadarbības veidu ar Ķīnu nepielīdzināt potenciālajiem draudiem. Galvenā uzmanība būtu jāpievērš caurskatāmības sasniegšanai.
• Centrālās un Austrumeiropas valstīm jāapzinās riski, kas saistīti ar pieaugošo skepsi pret Ķīnu, proti, rasistiska attieksme pret ķīniešu diasporu, studentiem un tūristiem. Lai izvairītos no sinofobijas palielināšanās Centrāleiropā un Austrumeiropā, skaidri jānodala valdības vai partijas vadītajām aktivitātēm veltītā publiska kritika un Ķīnas pilsoņi un viņu klātbūtne reģionā.

 ĶĪNAS IESAISTĪŠANA 17 + 1: ACT STRATĒĢIJAS IZKLĀSTS

Balstoties uz pētījuma rezultātiem un izteiktajiem priekšlikumiem, tiek ieteikta
ACT (ADAPT-COUNTER-TARGET) stratēģija.

A (ADAPT)
Kaut arī nepieciešamība pielāgoties Ķīnas klātbūtnei reģionā (vai tas būtu Centrāleiropā un Austrumeiropā, vai citur) šķiet acīmredzama, faktiski tā var būt vissmagākā un visgrūtāk pareizi īstenojamā sastāvdaļa. Ķīna kā aktors un kā izaicinājums turpinās būt par stabilu un augošu, iespējams, pat kaitinošu dažādu reģionālo zvaigznāju elementu. Šī fakta pieņemšanu nevajadzētu jaukt ar atkāpšanos vai pakļaušanos Ķīnas stratēģiskajām interesēm. Gluži pretēji: nacionālajām un starptautiskajām stratēģijām ir jānovērtē pašreizējā un iespējamā Ķīnas klātbūtnes joma, jādefinē prioritātes, kā arī riski, kas izriet no šīs parādības, un jāīsteno vai jārisina tās ar turpmākās politikas starpniecību.

C (COUNTER)
Tādas grupas kā 17 + 1 nepārprotami radās no Ķīnas nodoma radīt institucionālos instrumentus sava vēstījuma pastiprināšanai un ietekmes palielināšanai. Tomēr šo grupu dalībvalstis var izmantot šīs platformas, lai ierobežotu Ķīnu un pat pretotos tās ietekmei. Turpmāk būtu pilnībā jāizmanto šo organizāciju multilaterālā vide. Kaut arī tādām valstīm kā Čehija, Igaunija vai Grieķija var būt grūti stāties pretī ķīniešu rīcībai atsevišķi, nav oficiālu šķēršļu, kas kavētu viņu apvienošanos un Ķīnas partneru iepazīstināšanu ar vienotu nostāju. Ja Ķīna vēlas saglabāt savu klātbūtni ar šo institūciju starpniecību, tā, labprātāk, kaut, iespējams, negribīgi, pieņems “multilaterāto nosacījumu”, nevis riskēs zaudēt savu ietekmi pavisam.

T (TARGET)
Kad tādu reģionālo platformu kā 17 + 1 dalībvalstis no jauna atklās “efektīvajam multilaterālismam” raksturīgos palielinājuma efektus – frāze aizgūta no 2003. gada Eiropas drošības stratēģijas – tie varēs pārvērst šīs platformas par aktīviem instrumentiem, lai izteiktu Ķīnai specifiskas prasības. Šīs prasības var ietvert no Ķīnas perspektīvas pretrunīgas tēmas, piemēram, ierobežojumus, kas noteikti Ķīnas tehnoloģiju uzņēmumiem, vai bažas par negodīgu tirdzniecības praksi, kā arī sadarbības jautājumus, piemēram, vajadzību pareizi regulēt Ķīnas investīcijas un uzlabot CAE valstu ražojumu piekļuvi Ķīnas tirgum. Kaut arī ES dalībvalstu rīcībai ir jāatbilst ES ietvaros saskaņotajai nostājai attiecībā uz Ķīnu, CAE ES dalībvalstis var izmantot 17 + 1, lai panāktu labāku statusu sarunās ne tikai ar Ķīnu, bet arī ES ietvaros.

Šķiet, ka pašreizējās debates ir orientētas tikai uz Ķīnas kā visvarenā, vienmēr pastāvošā un neizbēgamā apdraudējuma tēlu. Ķīna ir – un paliks – tālu no tā. Pat mazām valstīm, it īpaši tām, kas ir droši atdalītas no Ķīnas ekonomiskās, politiskās un militārās varas tiešās ietekmes, var izdoties sekmēt savas intereses attiecībās ar ĶTR. ACT stratēģija sniedz vispārīgu ieskatu šī mērķa sasniegšanai.