/ Centrālāzijas reģions: kam piederēs nākotne?

Centrālāzijas reģionā turpinājušās pozitīvas pārmaiņas. Reģionam kļūstot atvērtākam, aug tā pievilcība. Centrālāzija ir stratēģiski nozīmīga ganKaspijas jūras reģiona energoresursu spēlē, gan kā atslēga Ķīnas “Joslas un ceļa” iniciatīvā. Tur tiešām notiek ģeopolitikas mijiedarbība – to iezīmē arī 2019. gads. Turpinājusi aug Ķīnas ietekme, un arī Krievija stiprina savas “vecākā brāļa” pozīcijas. Uzbekistāna un Kazahstāna pašas ir nopietnas spēlētājas. To līderi līdzsvaram raugās arī uz sadarbību ar Dienvidkoreju, Japānu, ASV un Eiropu.

Reģionamkļūstot atvērtākam, arī Eiropas Savienība nav stāvējusi malā. 2019. gadā pieņemta jauna ES stratēģija Centrālāzijai. ES strādājusi pie pozitīva tēla reģionā un aktīvi veidoti augsta līmeņa politiskie kontakti. Vasarā atvērta ES pārstāvniecība Turkmenistānā, kas reģionā bija pēdējā valsts bez pilnvērtīgas ES klātbūtnes. ES, patiesību sakot, var pietiekami daudz, ja grib.

Vienlaikus ES ir salīdzinoši mazs spēlētājs Centrālāzijā. Vai ES nav risks pazust starp lielajiem dzirnakmeņiem? Tas daudzējādā ziņā atkarīgs no pašas ES gribas un spējas būt ģeopolitiski nozīmīgai spēlētājai. ES augstais pārstāvis KĀDP J. Borels atgādina, ka “ES ir instrumenti, lai piedalītos varas spēlēs [..]. ES ir spēcīga tirdzniecības, diplomātijas un militārā kapacitāte. ES jāmācās izmantot partnerības.”[i]

Latvija ir turpinājusi kopt attiecībasar Centrālāzijas valstīm gan caur ES prizmu, gan divpusēji. Reģions saglabā vietu kā Latvijas ārpolitikas nišas joma, kur iesaistās ierobežots skaits politikas veidotāju, ekspertu un uzņēmēju. Ir skaidrs, ka attiecību dinamiku nosaka arī ekonomiskās intereses, – ja Latvijas uzņēmēji redzēs augošu potenciālu reģionā, ārpolitiskā rīcība sekos.[ii] Latvija Eiropas Savienībā ir ieguvusi Centrālāzijas ekspertes prestižu, tostarp, praktiskā līmenī īstenojot ES projektus Centrālāzijā. Citām ES valstīm kļūstot aktīvākām reģionā, ir svarīgi, lai Latvija saglabātu savu pozīciju, apliecinot, ka Centrālāzija patiesi nostiprinās blakus Austrumu partnerībai kā viena no “Latvijas ārpolitikas prioritātēm”.[iii]

Dinamika Centrālāzijas reģionā

Globālo notikumu fonā var šķist, ka Centrālāzijā valda miers un stabilitāte. Realitāte gan var būt sarežģītāka. Spriedzi var radīt gan iekšējās reformas, gan Afganistānas faktors un augošā Ķīnas ietekme. Šajā kontekstā svarīgi identificēt mijiedarbību starp iekšējo un ārējo vidi, īpaši Ķīnas un Krievijas attiecību dinamiku reģionā.

Reģiona iekšējie procesi

Iekšējā attīstība reģionā kopumā bijusi pozitīva, īpaši Uzbekistānā un Kazahstānā. Attīstību reģionā nosaka valstu politiskās sistēmas un to līderi. Uzbekistāna tam ir spilgts piemērs. Prezidenta Š. Mirzijojeva uzsāktās liberālās reformas turpinās. Nacionālā valūta ir pilnībā konvertējama, ieviests bezvīzu režīms ar virkni valstu, tostarp ar Latviju, un pieaug investīcijas tūrismā. Progress gan ir trausls. Reformas bremzē menedžmenta problēmas un ekspertu trūkums. Nenoliedzami, ka reformēt valsti ir milzu izaicinājums. Lauzt veco sistēmu ir grūti.

Arī Kazahstānā 2019. gadā notika vēsturiska varas pāreja. Martā prezidents N. Nazarbajevs pēc teju 30 gadu valdīšanas atkāpās, savā vietā ieceļot Senāta spīkeru K. Tokajevu. Viņš vēlāk arī formāli tika ievēlēts. Šķiet gan, ka N. Nazarbajevs ir tikai pagājis malā, jo kā nācijas līderis un Drošības padomes vadītājs saglabā varas sviras. Varas pāreja bijusi salīdzinoši mierīga, lai arī izgaismoja procesus, kas signalizē par sabiedrības vēlmi pēc pārmaiņām valstī. K. Tokajevs uzsver līdzšinējā kursa turpināšanu, bet runā arī par reformām. Tās tomēr šķiet piesardzīgākas nekā Uzbekistānā. Oktobrī, gluži negaidīti, paša prezidenta akceptēti likumi ierobežo viņa pilnvaras. Tas vedina domāt, vai varas maiņa nav tikai “fasādes maiņa”.

Kirgizstānā2019. gadā situācija bijusi saspringta, tomēr salīdzinoši eiropeiski noskaņotajam prezidentam S. Ženbekovam izdevies izturēt spriedzi attiecībās ar bijušo valsts vadītāju. Tadžikistānā situācija nemainās pēdējos 25 gadus. Turkmenistāna turpinājusi iet savrupu ceļu.

Reģionālajā sadarbībā starp piecām Centrālāzijas valstīm arī 2019. gadā turpinājies atkusnis. Veco nesaskaņu vietā stājušies bezprecedenta kontakti, robežu atvēršana un tiešo transporta savienojumu atjaunošana. Reģionālā sadarbība ir atkarīga no Uzbekistānas, un tā šobrīd ir atvērta. Prezidents Š. Mirzijojevs atzīst, ka “pirmo reizi reģionā ir tik draudzīga atmosfēra”.[iv] Tieši valstu līderi ir tie, kuri lemj par reģiona praktisko dzīvi. Ar optimistisku noskaņu un plašu publicitāti Taškentā novembrī notika otrais Centrālāzijas valstu līderu konsultatīvais samits. Par konkrētiem rezultātiem nav atskaņu, bet tā dienaskārtībā bijusi tirdzniecība, investīcijas, transporta infrastruktūra, enerģētika, ūdens resursi un tūrisms.

Tūrismāvērojamavisaktīvākā sadarbība, un doma ir arī par kopīgām Centrālāzijas “zīda vīzām”. Potenciāls ir arī tirdzniecībai, bet grūtāk ir izvairīties no spriedzes ūdens resursu un robežu jautājumos. Vienlaikus ir labas gribas žesti. Septembrī, kad Tadžikistāna iedarbināja Rogunas HES otro turbīnu, vēl vairāk samazinot ūdens piegādi Uzbekistānai, Taškenta klusēja. Jūlijā Tadžikistānas un Kirgizstānas prezidenti tikās uz valstu robežas, lai mazinātu spriedzi. Pozitīva loma reģiona identitātes stiprināšanā varētu būt arī popkultūrai. Kopš septembra Kazahstānā, Tadžikistānā, Kirgizstānā un Uzbekistānā ik svētdienu rāda kopīgu TV šovu “Centrālāzijai ir talanti”.

Tāpat pozitīvas tendences ir attiecībās ar Afganistānu, ko Centrālāzijas valstis sākušas vērtēt kā iespēju, ne tikai kā draudus drošībai. Afganistānā atklātie milzu dabas resursi raisa starptautisku interesi, bet trūkst transporta savienojumu. No Uzbekistānas caur Afganistānu ved īsākais ceļš uz Irānas un Pakistānas ostām, un ir arī ideja par Afganistānas pieslēgšanu Centrālāzijas elektrotīkliem. Savukārt ANO virzītā “Ašhabadas iniciatīva” tirdzniecības un transporta barjeru nojaukšanai ietver gan Centrālāziju un Azerbaidžānu, gan arī Afganistānu.

Kopumā ir labvēlīgs brīdis reģionālajai sadarbībai, tomēr trauslums un šķēršļi saglabājas. Politisko sistēmu paternālisms var būt galvenais no tiem.[v]Centrālāzijas valstu līderi izvairās veidot reģionālu sadarbības struktūru, ko aizpilda citu spēlētāju virzīti formāti. Reģiona līderi kā prioritāti min reģionu, bet par stratēģiskajiem partneriem dēvē Krieviju, Ķīnu, kā arī ASV.

Ārējie faktori

Ķīna un Krievija ir priekšgalā gan investīciju ziņā, gan sacensībā par pieeju Centrālāzijas dabas bagātībām. Rietumu valstu klātbūtne reģionā saglabājas, bet to ietekme turpina mazināties.

Ķīna reģionā piedalās visur – naftas un gāzes ieguvē, telekomunikācijās, kokvilnas apstrādē. Integrācija turpinās Ķīnas “Joslas un ceļa” iniciatīvas ietvaros. Centrālāzijā raugās pēc Ķīnas investīcijām, bet vienlaikus bažījas par tās modeļiem un“parādu slazdu” diplomātiju.Ir bijuši gan korupcijas skandāli ap Ķīnas projektiem Kirgizstānā, Kazahstānā un Tadžikistānā, gan iedzīvotājuprotesti pret Ķīnas, viņuprāt, neadekvāto ietekmi ekonomikā.

Kamēr Centrālāzijā raugās pēc Ķīnas investīcijām, tā ir aizvien aktīvāka reģionā drošības jomā. Ķīna pamatocīņu pret terorismu arī ar nepieciešamību stabilizēt islāmticīgo uiguru, kuriem ir kazahu un kirgīzu saknes, apdzīvotoreģionu Siņdzjanasprovincē.Gan notikušās kopīgās militārās mācības, gan Ķīnas “modrās acs” projekti Centrālāzijas valstīs iezīmē jaunu tendenci.

Tikmēr arī Krievija stiprina savu ietekmi drošības un arī ekonomikas jomā. 2019. gads aizvadīts, Krievijai aktīvi cenšoties panākt Uzbekistānas pievienošanos Eirāzijas Ekonomiskajai savienībai (EES).Taškentā nav vienprātības, jo ir bažas par slēptu dienaskārtību. Prezidents Š. Mirzijojevs atzinis: “Vai mums patīk, vai nē, EES ir mūsu lielākais tirgus.” Enerģētikas jomā Krievijas “Rosatom”plāno kodolreaktoru būvi Uzbekistānā. Arī “Gazprom” virza aktīvu stratēģiju enerģētikas jomā, un pēc Krievijas jauno gāzesvadu uz Eiropu izbūves uz Krieviju varētu plūst vēl vairāk Centrālāzijas gāzes.[vi]

Pekina un Maskava meklē veidus, kā projicēt varu reģionā, viena otru neizaicinot. Vasarā Krievija pievienojās Ķīnas un Centrālāzijas militārajām mācībām reģionā. Maskava arī mudina Pekinu “Joslas un ceļa” iniciatīvu koordinēt ar tās Eirāzijas Ekonomisko savienību. Abas iesaistās reģionālajos formātos, tostarp Šanhajas sadarbības organizācijā. Un arī novembrī Krievijas iniciētajā “Valdaja kluba” konferencē Uzbekistānā klātesošie publiski skaidri lika saprast, ka Ķīnai un Krievijai kā galvenajiem spēlētājiem Centrālāzijā neesot pretrunu.

Arī ASV ir aktivizējušās reģionā, saskatot Centrālāzijas augošo lomu iepretim Ķīnai. ASV iespējamā jaunā stratēģija Centrālāzijai varētu būt līdzīga ES jaunajai stratēģijai. Novembrī ASV parakstīja Kazahstānā memorandu par Centrālāzijas elektrības tirgus CAREM veidošanu. Tāpat drošības jomā aug arī ASV klātbūtne, īpaši Uzbekistānā. ASV vēro Uzbekistānas ekonomiskās izvēles, mudina izvērtēt tās iespējamo dalību EES, liekot saprast, ka tas var sarežģīt iestāšanos PTO.[vii]

Reģionā saites ar Turcijukļuvušas siltākas, akcentējot etnisko saiti starp tjurku tautām. Oktobrī pat Uzbekistāna iestājās Turcijas Padomē. Turcija ļauj reģionā balansēt, kā arī aktīvi investē dažādos sektoros. Tirdzniecības un investīciju ziņā nozīmīgi partneri Centrālāzijas valstīm ir arī Japāna, Dienvidkoreja un citi.

Kopumā Centrālāzijas valstis turpinājušas iepriekšējo daudzvektoru ārpolitiku, lai gan manevra telpa varētu sašaurināties. Jāpiebilst, ka tieši Kazahstānas jaunais prezidents K. Tokajevs, būdams ārlietu ministrs,90. gados uzsāka šo “draugos ar visiem” pieeju.

Eiropas Savienība Centrālāzijā

Kur šajā piesātinātajā ģeopolitiskajā vidē Centrālāzijā ir vieta Eiropas Savienībai? ES īpašais pārstāvis Centrālāzijā P. Burjans uzsver: “Reģionā visiem pietiek vietas sadarbībai, neviens nevienu neizspiež.”[viii] Reģions ir svarīgs Eiropas Savienībai un ir tās dienaskārtībā ne tāpēc, ka tur būtu krīze, bet gan tādēļ, ka tā attīstība ir pozitīva.

Tāpat arī Centrālāzijā Eiropas Savienībai ir neliela, bet svarīga loma. ES ir neitrāla spēlētāja, kas ļauj balansēt un veidot daudzvektoru ārpolitiku. Tātad ir gan abpusēja interese, gan iestrādes, lai sadarbība nostiprinātos.

Kontekstā ar pozitīvo attīstību reģionā 2019. gadā ES ir centusies palielināt tur savu klātbūtni. Mērķtiecīgi veidoti augsta līmeņa politiskie kontakti, kas reģiona valstīs ir ārkārtīgi svarīgi. 2019. gadā vizītēs reģionā bijuši Eiropadomes priekšsēdētājs D. Tusks un citas augstas ES amatpersonas. Nenovērtējamu ieguldījumu turpinājis dot ES īpašais pārstāvis Centrālāzijā P. Burjans. Piemēri ir Biškekā pozitīvā gaisotnē notikusī ES un Centrālāzijas valstu sanāksme, kā arī pēc Austrumu partnerības parauga rīkots ES–Centrālāzijas Biznesa forums.

ES jaunā stratēģija Centrālāzijai

Svarīgākais 2019. gada notikums, neapšaubāmi, ir jūnijā pieņemtā ES jaunā stratēģija Centrālāzijai. Tā pieņemta īstajā brīdī, kad strauji aug Eirāzijas savienojamība un Centrālāzijas valstis kļūst atvērtākas. Arī Latvija “ES–Centrālāzijas stratēģijas izstrādē ir redzama spēlētāju vidū, formulējot un aizstāvot savas un ES intereses reģionā”[ix], uzsvērts ārlietu ministra ārpolitikas ziņojumā.

Jāatzīst, ka jaunā ES stratēģija Centrālāzijai nav radikāli jauna. Aplūkojot tuvāk, ir redzams, ka tā ir tas pats ES vecās stratēģijas Centrālāzijai vēlmju saraksts, kurā ES dalībvalstis “dekorē” Eiropas Komisijas izstrādāto priekšlikumu. Vienlaikus jaunā stratēģija esošo plašo darbu spektru strukturē vienkopus, un, iespējams, nākotnē to ieviešana notiks apņēmīgāk.

Protams, izskan kritiski viedokļi, ka tik ambiciozas stratēģijas īstenošanai ES nepieciešami orkāna cienīgi pūliņi un ka ES trūkst ietekmes, lai tā būtu nopietna spēlētāja reģionā. Jaunā stratēģija tiek dēvēta arī par “nepabeigto stratēģiju” –tās ieviešana atkal varot atpalikt, tostarp, ES birokrātijas dēļ.[x] Jāapzinās arī, ka šī stratēģija Eiropas Savienībai jāievieš sarežģītos ģeopolitiskajos apstākļos reģionā. Vienlaikus ir virkne iemeslu, kāpēc jaunā stratēģija ir nozīmīga.

Pirmkārt, tā ir ES politiskais signāls Centrālāzijas valstīm par to vietu ES sadarbības partneru vidū. Tā parāda ES centienus veidot neizslēdzošas partnerības, atmest koloniālo domāšanu un strādāt kopā, nevis pāri Centrālāzijas valstīm. Tā tapusi sadarbībā ar reģiona partneriem. Jāatceras arī, ka pašai ES vajag partnerus mūsdienu globālajā vidē, lai stiprinātu noteikumos balstītu starptautisko kārtību.

Otrkārt, stratēģija ir politiskais ietvars nākamajam ES daudzgadu budžetam no 2021. līdz 2027. gadam. Līdz šim Eiropas Savienība Centrālāzijā ieguldījusi vairāk nekā vienu miljardu EUR, un ir svarīgi vismaz šādu līmeni saglabāt arī turpmāk. ES joprojām ir lielākais donors un privāto investīciju avots Centrālāzijā. ES finansējums kopā ar citiem ES instrumentiem, arī ilgtermiņa kredītiem, ir virs diviem miljardiem EUR. Par nākamo budžetu Eiropas Savienībai lēmums jāpieņem 2020. gadā, kur Centrālāzijas atbalstam svarīga būs arī Latvijas balss.

Treškārt, jaunā stratēģija ir atbilde Ķīnas “Joslas un ceļa” iniciatīvai, kā prioritāti izceļot savienojamību –transportu, enerģētiku un digitalizāciju. Ķīna ir ielikusi pamatus, lai padarītu Centrālāzijas valstis atvērtākas, bet tā viena nevar realizēt savienojamību ar Eiropu. ES te ir iespējas, bet vienlaikus arī izaicinājumi. Pretēji Ķīnai ES mudina uz ekonomiski un fiskāli ilgtspējīgu un noteikumos balstītu savienojamību. Vienlaikus ES nav citas izvēles kā iekļauties Ķīnas iniciatīvā, piedāvājot savus standartus savienojamībai. Pozitīvi, ka arī Centrālāzijas valstis atbalsta ES pieeju ilgtspējīgai savienojamībai.

Apzinoties, ka visu paveikt nebūs iespējams, turpmāk svarīgs ir gan ES politiskais atbalsts un finansējums stratēģijai, gan arī ES institūciju un dalībvalstu aktīva iesaiste. Būtiski, lai jaunā Eiropas Komisijas un EĀDD vadība izjustu atbildību par procesa turpināšanu. No Latvijas skatpunkta ir svarīgi, lai Latvija, kuras ekspertiem ir labas zināšanas par reģionu, saglabātu savas pozīcijas ES institūcijās Centrālāzijas jautājumos. Latvijas diplomāts E. Stiprais vada ES delegāciju Uzbekistānā laikā, kad valstī notiek pārmaiņas un vajadzīga ES pozitīva iesaiste. 2020. gadā beidzas viņa kadence. Šajā kontekstā jādomā, kā Latvijai saglabāt savu ietekmi ES institūcijās.

Jaunā stratēģija uzsver arī ekonomiskos sakarus. Pašlaik Centrālāzija veido tikai nelielu daļu no ES tirdzniecības apjoma, un realitātē ES–Centrālāzijas tirdzniecībā valda stagnācija.[xi] Kamēr ES ir svarīgs partneris Centrālāzijai, tās eksports uz ES sastāv no izejvielām: naftas, gāzes un zelta. Reģiona valstis vēlas dažādot tirdzniecību ar ES, piemēram, ES tirgu varētu sasniegt augļi un dārzeņi no Centrālāzijas.

Lai labāk izmantotu tirdzniecības potenciālu, ES atbalsts jāvirza, lai palīdzētu panākt atbilstību ES standartiem un uzlabot uzņēmējdarbības vidi reģionā. Biznesa vide ir izšķiroši svarīga, – to atzīst ES pusē: “Nauda nav problēma, jo bankas grib tērēt naudu, bet svarīga ir uzņēmējdarbības vide, lai ES privātie investori justos gaidīti Centrālāzijas tirgū.”[xii]

Ir pamats cerēt, ka tirdzniecību starp ES un Centrālāzijas reģionu sekmēs arī jaunās paaudzes divpusējie līgumi. Šie Paplašinātās partnerības un sadarbības līgumi, kurus var pielīdzināt PTO+ līgumam, paredz veicināt investīcijas, tirdzniecību, sadarbību enerģētikas, transporta un vides jomās. Novembrī ES pusē tika pabeigta ES–Kazahstānas jaunās paaudzes līguma ratifikācija, gandrīz noslēdzot formalitātes, lai līgums drīz stātos spēkā. Par šādu paplašinātās partnerības līgumu 2019. gadā ES noslēdza sarunas arī ar Kirgizstānu, kā arī turpināja sarunas ar Uzbekistānu. Arī Tadžikistānai, cik zināms, ir interese par šāda līguma noslēgšanu.

Kā Latvija ir iesaistījusies ES–Centrālāzijas dienaskārtības veidošanā un īstenošanā? Par 2019. gadu var teikt, ka kopumā Latvija ir bijusi aktīva gan ES kopīgās pozīcijas formulēšanā, gan praktiskā līmenī stiprinājusi ES iesaisti reģionā. Šādi Latvija parāda sevi ne tikai kā mazu valsti, kas rūpējas par savu drošību, bet arī ceļ savu starptautisko prestižu.

Pats galvenais – Latvijas Valsts robežsardze ir turpinājusi vadīt ES programmu flagmani Centrālāzijā – BOMCA, kas stiprina robežu pārvaldību un māca muitas procedūras, kas ir ļoti vajadzīgas arī raitākai tirdzniecībai. Latvijas vadošā loma BOMCA programmā ir novērtēta gan finanšu, gan ekspertu ziņā. Pozitīvā ziņa ir tā, ka Latvija arī turpmāk varētu vadīt šīs nozīmīgās ES programmas īstenošanu, kas ar 2020. gadu kļūs vēl apjomīgāka, ietverot arī Afganistānu.

Izglītības jomā ES Centrālāzijā bijusi neaizvietojama. Svarīga loma ir bijusi Latvijas Izglītības ministrijai, kas kopīgi ar Poliju jau četrus gadus vada ES–Centrālāzijas “Izglītības platformu”. Latvijas īpašā “niša” ir ekspertīze profesionālajā izglītībā. 2019. gadā šī ES platforma noslēdzas. Būtu svarīgi, lai tā tiktu turpināta, Latvijai piedaloties un turpinot izmantot savas zināšanas profesionālajā izglītībā un izveidotos kontaktus ar Centrālāzijas partneriem.

Jāatzīmē arī Latvijas Ārpolitikas institūta ekspertu ieguldījums. Latvija ir viena no vadošajām valstīm ES SEnECA platformā, kurā ES un Centrālāzijas pētnieki kopīgi vērtē sadarbības prioritātes. Kopš 2018. gada, kad Rīgā tika uzsākta SEnECA platformas darbība, abu pušu eksperti ir būtiski tuvinājuši izpratni par kopīgām prioritātēm: izglītību, savienojamību, drošību, klimatu, vidi un lauksaimniecību. Kopīgi izstrādātais scenārijs “ES–Centrālāzija 2030” ir vērtīgs ieteikums politikas veidotāju darbam. Būtu svarīgi, lai ES arī turpmāk atbalstītu SEnECA tīklu.

Laikā, kad ES dalībvalstu interese par Centrālāziju būtiski aug, Latvijai būtu jāturpina gan esošās iniciatīvas, gan jārod papildu iespējas. Ja agrāk tās bija Vācija, Francija, Itālija, Latvija un Polija, tad tagad ES diskusijās aktīvi piedalās gandrīz visas dalībvalstis. Ungārija, Austrija, Rumānija un Bulgārija domā par savienojamību un energoresursu piegādēm pa Kaspijas jūru, un arī Igaunija un Lietuva ir aktivizējušās Latvijas “nišas” jomās.[xiii]

Rezumējot, Latvijai līdzšinējais darbs jāturpina. To arī sola ārlietu ministra ziņojums, ka “Latvija turpinās spēlēt aktīvu lomu ES kopīgās politikas veidošanā, formulējot un aizstāvot savas un ES intereses reģionā”.[xiv]

Latvijas–Centrālāzijas divpusējās attiecības

Latvijas ārpolitikā ir daudz izaicinājumu, tāpēc nevar sagaidīt, ka Centrālāzija būs saraksta augšgalā. Reģions saglabā vietu kā nišas joma. Līdzīgi kā Eiropā kopumā, arī Latvijā ekonomiskās intereses dominē un ietekmē divpusējās attiecības ar Centrālāzijas valstīm.

Retorikas līmenī par Centrālāziju nav vērojamas būtiskas izmaiņas. Latvijas amatpersonu publiskajos argumentos tiek novērtēta pozitīvā attīstība reģionā, pausta gatavība dalīties reformu pieredzē. 2019. gadā īpaši tikusi izcelta sadarbība transporta un tranzīta jomā.

To, ka “Latvija Kazahstānu redz kā stratēģisko partneri transeirāzijas pārvadājumos”, uzsvēris ārlietu ministrs E. Rinkēvičs, aprīlītiekoties ar Kazahstānas ārlietu ministru. Arī ĀM politiskais direktors J. Mažeiks aprīlī ES konferencē par Centrālāziju – “Savienojamība ilgtspējīgai attīstībai” –izcēlis reģiona nozīmi Eiropas un Āzijas savienojamībā un Latvijas iesaisti transeirāzijas transporta un loģistikas koridoru attīstīšanā.[xv] Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece, uzņemot Latvijā Kirgizstānas parlamenta priekšsēdētāju D. Džumabekovu, paudusi gatavību dalīties pieredzē parlamentārās demokrātijas stiprināšanā. Savukārt ārlietu ministrs E. Rinkēvičs uzsvēris sadarbību transporta un loģistikas jomās.

Transporta un tranzīta krituma Latvijā sakarā arī satiksmes ministrs T. Linkaits paudis, ka, sarūkot Krievijas kravām Latvijā, valstij svarīgi ir visi partneri, tostarp Kazahstāna. Kā zināms, Ķīnas viens no sešiem “Joslas un ceļa” tranzīta koridoriem tiek orientēts tieši caur Kazahstānu un Baltkrieviju uz Eiropu.Aktuāls ir jautājums, kur šajā tranzīta koridorā atradīsies Latvija.

Pozitīva ziņa ir Kazahstānas 2019. gadā atvērtā vēstniecība Latvijā, un nākotnē varētu aktivizēties centieni stiprināt ekonomisko sadarbību. Kazahstānai ir būtiska loma transporta, tranzīta un loģistikas nozarē, kā arī aviosatiksmē. Lidsabiedrība “airBaltic” 2019. gadā uzsākusi regulāru maršrutu Rīga–Almati. Saistībā ar pasažieru aviopārvadājumiem Latvijai ir arī plāni tūrisma attīstībā.

Bez iepriekš minētajām transporta un tranzīta jomām Latvijas biznesa intereses Centrālāzijā ir atsevišķās tirdzniecības nišas jomās, piemēram, nozīmīgaLatvijas eksporta prece ir bijuši farmācijas produkti (ap 50 %). Tirdzniecības apjomi ar reģionu gan ir nelieli – mazāk nekā 1 % no Latvijas preču un pakalpojumu apgrozījuma, dominējot Uzbekistānai un Kazahstānai. Pēdējos gados tirdzniecības apjomi ir nedaudz kritušies, iezīmējotnegatīvu tendenci. Vienlaikus Latvijas biznesa interese par reģionu ir saglabājusies. [xvi]

Izglītības eksports ir turpinājis būt Latvijai svarīga joma Centrālāzijā. Vairāki tūkstoši reģiona studentu iegūst izglītību Latvijas augstskolās, tostarp 2018./2019. mācību gadā –1 243  studenti no Uzbekistānas. Vērts minēt, ka oktobrī Rīgas Tehniskā Universitāte Taškentā atklāja izglītības un informācijas centru, piedāvājot sagatavošanu nākamajiem uzbeku studentiem Eiropā un Latvijā. Šogad tur mācības uzsāka pirmie četrdesmit studenti.

Latvijas uzņēmēju intereseir sekojusi pozitīvajiem procesiem Uzbekistānā. Tīro tehnoloģiju klastera “Cleantech Latvia” pārstāvniecība Uzbekistānā ir paplašinājusi savu darbību, kā arī izveidota klastera pārstāvniecība Kazahstānā. Latvijas uzņēmēji darbojas arī zivju produktu pārstrādes jomā, kā arī tiek veidots transporta un loģistikas centrs Taškentā.

Vienlaikus uzņēmējiem Centrālāzijas tirgus joprojām saistās ar riskiem, ko iezīmējis arī 2019. gads. Valdība ir palīdzējusi tiem risināt konkrētas problēmas reģionā. Ārlietu ministrijas pārstāvji mudina, ka “ekonomisko sadarbību ar Centrālāzijas valstīm veicinātu to valsts un ekonomiskās pārvaldes sistēmu modernizēšana un labvēlīga uzņēmējdarbības vide”. [xvii]

Latvijas biznesa intereses valstu valdības risina arī divpusējās Starpvaldību komisijās (SVK). Ar Uzbekistānu pēdējā SVK notika 2017. gadā Rīgā, ar Kazahstānu – 2018. gadā Rīgā. Uzbekistāna SVK sēdi Taškentā šogad nav rīkojusi, bet būtu svarīgi, lai tā kopā ar Latvijas uzņēmējiem notiktu 2020. gadā.

Attīstības sadarbība

Latvijas attiecību ar Centrālāzijas valstīm būtiska daļa ir attīstības sadarbība, šādi atbalstot reformas reģionā. 2019. gadā Latvija ar savu ekspertīzi turpinājusi sniegt palīdzību tieslietu un iekšlietu sistēmām, valsts pārvaldes spēju stiprināšanai (korupcijas novēršanai), lauksaimniecības sektoram, e-pārvaldes attīstībai un sieviešu līdzdalības stiprināšanai. Rīgas Juridiskā augstskola turpinājusi mācību programmu jaunajiem Centrālāzijas līderiem arī 2019. gadā. Pozitīva tendence ir, ka Centrālāzijas valstis pašas ir sākušas aktīvi vērsties pie Latvijas, lūdzot ekspertīzi.

Ieguvums no šiem Latvijas projektiem, kā tiek cerēts, būs arī Latvijas uzņēmējiem, jo tie vērsti uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu Centrālāzijā. Šie Latvijas projekti arī ir ieguvuši pozitīvu ES un reģiona partneru vērtējumu, kas apliecina, ka Latvijas finansējums tiek izmantots lietderīgi. Tāpēc Latvijai būtu jāturpina šis darbs, kā arī jādomā par jaunām iespējām.

Secinājumi un rekomendācijas

Tas, vai pašlaik pozitīvā attīstība Centrālāzijāiegūs stabilu virzību, atkarīgs no daudziem faktoriem. Tas, kā Uzbekistānas prezidents Š. Mirzijojevs spēs attaisnot sabiedrības cerības un kā veidosies situācija ar varas pāreju Kazahstānas varas gaiteņos, ietekmēs reģiona attīstību kopumā. Visai ticams, ka reģionā turpināsies atvērtība un pakāpeniskas, lai arī ierobežotas reformas. Pastāv dažādi šķēršļi, risks ir “fasādes maiņa”, un rezultāti ir grūti prognozējami.

Runājot par ārējiem faktoriem, jāņem vērā, ka Ķīnai un Krievijai ir dabiskā robeža ar Centrālāziju. Tām reģions vienmēr būs stratēģiski nozīmīgs. Spiediens tikai pieaugs.[xviii] Reģiona integrācija turpināsies Ķīnas “Joslas un ceļa” iniciatīvas ietvaros, Krievija turpinās īstenot spiedienureģionaenerģētikas sektorā, kā arī abas turpinās iesaisti drošības jomā. Uzbekistāna un Kazahstāna pašas ir nopietni spēlētāji, bet ārējie izaicinājumi nemazināsies.

Pieaugot iepriekš minēto lielvalstu ietekmei, varētu sarukt ES salīdzinošā ietekme reģionā.[xix] Krievijas propagandas iespaidā ES tēls reģionā saglabāsies visai negatīvs. Grūti arī prognozēt, vai/kā ES spēs līdzsvarot savas ambīcijas savienojamībā ar Ķīnu ar saviem izvirzītajiem standartiem, kā arī ar ES bažām par iespējamiem drošības riskiem sadarbībā ar Ķīnu.

Kas attiecas uz Latvijas divpusējām attiecībām ar Centrālāzijas valstīm, visticamāk, tajās arī turpmāk dominēs ekonomiskās intereses, tostarp tranzīts un transports, kā arī tirdzniecība nišas jomās. Kontekstā ar Latvijas starptautiskajām aktivitātēm, tostarp ANO, var gaidīt aktīvāku iesaisti attīstības sadarbībā reģionā. Te izšķiroša būs Ārlietu ministrijas apņēmīga rīcība.

Rekomendācijas

Svarīgi, lai ES jaunā stratēģija Centrālāzijai tiktu ieviesta praksē, nevis paliktu tikai kā labo nodomu dokuments. Apzinoties, ka stratēģija jāievieš sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos, ES aktīvāk jāizmanto “maigās varas instrumenti”, darbojoties kā ģeopolitiskam spēlētājam.

Būtiski, lai ES institūciju jaunā vadība izjustu atbildību par procesa turpināšanu. Svarīgi, lai Latvijas eksperti saglabātu ietekmi ES institūcijās, kas veido Centrālāzijas politiku.

Jāturpina atbalstīt esošās ES veiksmīgās iniciatīvas, tostarp drošība, robežu pārvaldība, izglītība, vide un laba pārvaldība. Latvijai ar nelieliem un mērķētiem projektiem jāstiprina sava Centrālāzijas ekspertes niša šajās jomās.

Latvijai jāturpina meklēt vieta Eiropas un Āzijas savienojamībā, kur tās transporta un loģistikas nozarei Centrālāzijā ir priekšrocības, izmantojot pieredzi Ziemeļu apgādes tīkla ekspluatācijā. Jāturpina arī atbalstīt ES mērķsadarbības (twinning) instrumentu ieviešana Centrālāzijā.Latvijai vajadzētu stiprināt attīstības sadarbības īstenošanas mehānismu Latvijā, lai pilnvērtīgi piedalītos ES un starptautisko projektu īstenošanā Centrālāzijā.

Divpusējā politiskajā dialogā ar Centrālāzijas partneriem Latvijai sevi jādemonstrē kā vienu no galvenajiem tās sabiedrotajiem ES un citos starptautiskajos formātos. Jāturpina atbalstīt Kazahstānas dialogs ar OECD un labās prakses pārņemšana, kā arī Uzbekistānas iestāšanās PTO. Pieaugoša nozīme būs Latvijas politiskajam dialogam ar Centrālāziju starptautiskajās organizācijās, tostarp atbalstot kandidatūras ANO amatos.

 

ATSAUCES:

[i] Eiropas Parlaments,“Hearing of Josep Borell Fontelles, High Representative/Vice President-designate of the European Commission,”07.10.2019,https://multimedia.europarl.europa.eu/en/hearing-of-josep-borrell-fontelles-high-representative-vice-president-designate-of-the-european-commission-opening-statement_I178140-V_v

[ii] SENeCA politikas dokuments Nr 13, “Central Asia in 2030: SEnECA forecasts for the region and the role of the European Union,”05.2019, https://www.seneca-eu.net/wp-content/uploads/2019/07/SEnECA_Policy_
Paper_13_2019.pdf

[iii] Potjomkina, D, “Latvijas ārpolitika,” Nacionālā enciklopēdija, 10.2019, https://enciklopedija.lv/skirklis/20980-Latvijas-%C4%81rpolitika

[iv] Barabanov, O,“Krievija un Uzbekistāna: sadarbības perspektīvas,”Valdaidiskusiju klubs, 09.11.2019,  http://valdaiclub.com/a/highlights/russia-uzbekistan-cooperation/

[v] SENeCA politikas dokuments Nr 13 “Central Asia in 2030: SEnECA forecasts for the region and the role of the European Union,”05.2019,  https://www.seneca-eu.net/wp-content/uploads/2019/07/SEnECA_Policy_Paper_13_2019.pdf

[vi] Garibov, A, “Russia Moves to Strengthen its Profile in Central Asian Gas Politics, Threatens Trans-Caspian,”24.10.2019, http://cacianalyst.org/publications/analytical-articles/item/13592-russia-moves-to-strengthen-its-profile-in-central-asian-gas-politics-threatens-trans-caspian.html

[vii] Hashimova, U, “US and Russia Watching Closely Uzbekistan’s Economic Choices,” 12.11.2019, https://thediplomat.com/2019/11/us-and-russia-watching-closely-uzbekistans-economic-choices/

[viii] Georgi, G, “‘Almost impossible’to rival China’s business clout in Central Asia,”11.10.2019, https://www.euractiv.com/section/central-asia/news/almost-impossible-to-rival-chinas-business-clout-in-central-asia/

[ix] Ārlietu ministrija, “Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2018. gadā,”https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/62224-arlietu-ministra-ikgadejais-zinojums-par-paveikto-un-iecereto-darbibu-valsts-arpolitika-un-eiropas-savienibas-jautajumos-2018-gada

[x] Laumulin, M, “The EU’s Incomplete Strategy for Central Asia,” 3.12.2019,   https://carnegieeurope.eu/strategiceurope/80470

[xi] Eiropas Parlaments, “The EU’s new Central Asia strategy,”01.2019, http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/BRIE/2019/633162/EPRS_BRI(2019)633162_EN.pdf

[xii] Georgi, G, “‘Almost impossible’to rival China’s business clout in Central Asia,”11.10.2019, https://www.euractiv.com/section/central-asia/news/almost-impossible-to-rival-chinas-business-clout-in-central-asia/

[xiii] Anonīma intervija ar ES institūcijas ekspertu, 12.10.2019

[xiv] Ārlietu ministrija, “Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2018. gadā,”https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/62224-arlietu-ministra-ikgadejais-zinojums-par-paveikto-un-iecereto-darbibu-valsts-arpolitika-un-eiropas-savienibas-jautajumos-2018-gada

[xv] Ārlietu ministrija, “Politiskais direktors uzsver reģionālās sadarbības nozīmi Centrālāzijas attīstībā,” 15.04.2019,https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/63170-politiskais-direktors-uzsver-regionalas-sadarbibas-nozimi-centralazijas-attistiba

[xvi] Anonīma intervija ar Latvijas valdības pārstāvi, 29.11.2019

[xvii] Ārlietu ministrija, “Politiskais direktors uzsver reģionālās sadarbības nozīmi Centrālāzijas attīstībā,” 15.04.2019,https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/63170-politiskais-direktors-uzsver-regionalas-sadarbibas-nozimi-centralazijas-attistiba

[xviii] SENeCA politikas dokuments Nr 13 “Central Asia in 2030: SEnECA forecasts for the region and the role of the European Union,”05.2019,  https://www.seneca-eu.net/wp-content/uploads/2019/07/SEnECA_Policy_Paper_13_2019.pdf

[xix] Turpat.